Kā jau no nosaukuma nojaušat, tad trešā ceļojuma diena tika veltīta Lisabonas okeanārija apmeklējumam. Šis objekts mūs piesaistīja ne jau ar to, ka tajā ir Eiropā lielākais akvārijs, kas ietilpina sevī 5 miljonus litru jūras ūdens un imitē okeāna dzīles, un ne jau ar modernu arhitektūru vai plašu un daudzveidīgu ūdens putnu, zivju, krabju, medūzu, jūras zvaigžņu vai citu okeāna iemītnieku grandiozo ekspozīciju, bet ar divām pleznainīšu sugām - Magelāna pingvīni un Dienvidu klinšu pingvīni.
Pamodāmies diezgan agri, tāpēc nolēmām šo dienu veltīt izbraucienam uz paziņu ieteikto un tūristu iemīļoto pilsētiņu aptuveni 30 km attālumā no Lisabonas. Ja ieguglēsiet vārdu “Sintra”, tad meklēšanas rezultātos parādīsies pilis, pilis, pilis.
Runā, ka atpūsties var divreiz – pirmo reizi, kad plāno ceļojumu un domās esi jau tur, otrreiz – paša ceļojuma laikā. Es savukārt esmu nolēmusi atpūsties trīs reizes – plānojot, ceļojot un stāstot par notikušo ceļojumu. Ilgi prātoju, kāds būtu vislabākais formāts šim stāstam, un nonācu pie dienasgrāmatas, kurā tad aprakstīšu katru jauko pavadīto ceļojuma dienu trijās brīnišķās D Eiropas valstīs – Portugālē, Spānijā un Gibraltārā.
Atskats uz četriem gadiem ieteikumu mārketinga organizācijā BNI, kurā joprojām turpinu darboties un ieņemu personāla atlases nozares krēslu BNI Vivaldi grupā. 2015.gadā sākām ar trīsdesmit cilvēku grupu, šobrīd katra BNI agrā rīta dalībnieku skaits svārstās 50 – 70 robežās. Mēneša apgrozījums vidēji 110 000 EUR no darījumiem, kas radušies ieteikumu rezultātā.
Šķiet laiks sācis ritēt nepielūdzami ātri, darbs dzen darbu un sāk jau plānoties pasākumi janvāra mēnesim. Bet kur to visu piefiksēt? Jā, jā, daži teiks - dzīvo vienkāršāk, atver Google Calendar vai kādu citu aplikāciju viedtālrunī un baksti tik iekšā. Nē, mīlīši, pazūd viens hedonistisks moments, kuru vari izbaudīt dienu no dienas vismaz 365 reizes gadā, kad atver savu papīra plānotāju ar acīm un taustei tīkamu noformējumu.
Šoreiz stāsts būs ar īstiem "varoņu" vārdiem un nosaukumiem. Š.g. 28.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izsūtīja relīzi ar virsrakstu "LTRK neatbalsta algu norādīšanu darba sludinājumos" un gandrīz visi vadošie mediji ar gardu muti to publicēja. Kad to pirmo reizi ieraudzīju savā Facebook ziņu joslā, mēģināju trīs reizes uzmanīgi pārlasīt, vai tiešām esmu pareizi sapratusi organizācijas, kurā esmu nu jau trīs gadus lepns biedrs, vēstījumu. Un sev par nepatīkamu pārsteigumu atskārtu, ka manas acis mani nepieviļ.
Velička ir samērā maza pilsētiņa pavisam netālu no Krakovas, bet uz to plūst tūristu pūļi dēļ iespējas nolaisties 130 m zem zemes un ieelpot sāļo gaisu vai piešaut mēles galu pie kādas sāls sienas. Protams, daudzus vilina iespēja apmeklēt sālī izcirstu kapellu pazemē.
Pirms stāstu par citu zemju pazemi, domāju, ka jāuzraksta par pazemi tepat Vidzemē. Pieļauju, ka dažās no šīm smilšu alām jūs jau esat pabijuši, bet citas rakstā pieminētās vietas būs patīkams atklājums. Jebkurā gadījumā labprāt padalos ar iespaidiem no vienas dienas izbrauciena un nostaļģiju pēc jaunības vingruma, kad ikvienā zemes caurumā nebija grūti nedz ielīst, nedz izlīst, nedz apgriezties desmit reiz ar savu asi.
Zakopane ir pilsētiņa Tatru kalnu pakājē, Polijas galējos dienvidos, Mazpolijas vojevodistē. Gan ziemā, gan vasarā gana tūristu iemīļota, jo tieši no tās ved vairākas takas kalnos un ceļi uz slēpošanas trasēm. Līdz ar to raksturīgā burzma, sastrēgumi uz mazajām ieliņām un fantastiski skati uz kalnu siluetiem pavisam netālu.
Viena no populārākajām pastaigu takām Tatru kalnos ved līdz ezeram Morskie Oko jeb Jūras acij. Takas garums līdz ezeram ir mazliet vairāk kā 9 km, kas ved augstāk un augstāk kalnos. Ejot jārēķinās ar nelielu, bet pastāvīgu slīpumu augšup. Kā arī pastāv iespēja apiet apkārt ezeram pa taku aptuveni 2,5 km garumā. To noteikti iesaku visiem gājējiem izmantot, jo īstais ezera skaistums un kalnu grēdu varenība paveras tieši apejot "acij" apkārt.
