Rekrutieres stāstiņi #9 Halo, cik maksā pastrādāt?

Šoreiz stāsts būs ar īstiem "varoņu" vārdiem un nosaukumiem. Š.g. 28.septembrī Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera izsūtīja relīzi ar virsrakstu "LTRK neatbalsta algu norādīšanu darba sludinājumos" un gandrīz visi vadošie mediji ar gardu muti to publicēja. Kad to pirmo reizi ieraudzīju savā Facebook ziņu joslā, mēģināju trīs reizes uzmanīgi pārlasīt, vai tiešām esmu pareizi sapratusi organizācijas, kurā esmu nu jau trīs gadus lepns biedrs, vēstījumu. Un sev par nepatīkamu pārsteigumu atskārtu, ka manas acis mani nepieviļ.

Nepatīkami izbrīnija fakts, ka lielākā Latvijas uzņēmēju biedrība pēc būtības iestājas par nekomunicēšanu, izlikšanos, slēpšanos, veltīgu laika tēriņu starp darba devējiem un darba ņēmējiem, uzņēmējiem un darbu veicējiem. Vai tiešām Latvijas uzņēmēji saskata tajā risinājumu personāla piesaistes problēmām, vai arī tā ir konkrētās biedrības nostāja?

Iedomājieties, 21.gadsimts, visā civilizētajā pasaulē, ieskaitot Latviju, konferencēs ar putām uz lūpām lektori runā un zālē sēdošie piekrītoši māj ar galvām, ka attīstības temps nekad vairs nebūs tik lēns kā šobrīd, informācijas lavīna gāžas pār mūsu galvām, dzīves temps paātrinās, nevienam vairs nav laika, visi tik skrien un grābj, lai paspētu līdzi tirgus pārmaiņu tempam, paaudzes mainās, tekstus neviens vairs nelasa, reklāmas banerus neviens vairs neuztver. Un te pēkšņi paziņojums sekojošā stilā: "Atgriežamies pie fiksētiem tālruņiem ar ciparnīcām, jo, ja kādam (klientam, kandidātam) vajadzēs, piezvanīs, kad būsim birojā no 9:00 - 17:00, ja tikai nebūs pusdienu pārtraukums".

Kā var tā necienīt savu un otra cilvēka laiku, lai tērēt to uz nevajadzīgām darba pārrunām, kuru beigās tiek apspriesta darba samaksa un tā izrādās vienai vai otrai pusei nepieņemama!? Zinu, zinu, ko daži domā, a ja nu atnāks "zelta kandidāts" un gribēs strādāt par grašiem. Eh, pat pieaugušie uzņēmēji pasakām tic!

Vai no tā būtu jākaunās vai jāslēpjas, ka viens uzņēmums var atļauties maksāt 300 EUR, bet otrs 3000 EUR? Biznesi ir atšķirīgi, uzņēmumu lokācija ir atšķirīga, uzņēmumu kultūra un vērtības ir atšķirīgas, darba organizācija un darba laiki ir atšķirīgi. Ne vienmēr tas uzņēmums iegūs labāko darbinieku, kurš maksās četrzīmju skaitļus, bet gan tas, kuram būs pietiekami interesants bizness (esmu šo motivatoru daudzreiz novērojusi IT sfērā kandidātu vidū), foršas attiecības komandā, laba reputācija (daži ražošanas uzņēmumi, kas labu laiku jau strādā tirgū un ir pabojājuši savu reputāciju konkrētā reģiona kandidātu vidū, tagad kož pirkstos, jo neviens negrib iet pie viņiem strādāt), kurš cienīs katru komandas locekli un viņa profesionālo izaugsmi.

Sarunājieties, norādiet algu sludinājumos, apspriediet darba nosacījumus čatos, stāstiet par savām vērtībām, atbildiet potenciālajiem kandidātiem uz jautājumu "Kāda velna pēc es sāku biznesu un kādu pievienoto vērtību mans uzņēmums dod cilvēkiem?", netērējiet laiku tiem cilvēkiem, kas nav jūsu cilvēki - atsakiet viņiem korekti, atbildiet uz katru ienākošu CV jūsu uzņēmumā!

Būtu gaužām dīvaini ieiet lielveikalā un cenu zīmju vietā ieraudzīt - "motivējoša cena", "savlaicīga cena", "atbilstoša cena". Pienāc pie kases, a tur: "No Jums, 300 EUR par maizes klaipu",  "Kā, kāpēc tik dārgi?!", "Tur taču ir norādīts - "atbilstoša cena", vai tad neredzējāt?". Vai, piemēram, noslēgt līgumu par pakalpojumu un ailītē "Līguma summa un norēķinu kārtība" ieraudzīt - "konkurētspējīga apmaksa". Kurš no jums ir gatavs šādu līgumu parakstīt? 

Citiem vārdiem sakot, darba sludinājumus bez norādītas darba algas var uzskatīt par pro bono jeb brīvprātīgiem darbiem, kuri netiks apmaksāti. Ieinteresēja, gribat pieteikties?

Pilns preses relīzes teksts LTRK mājaslapā - http://www.chamber.lv/lv/content/jaunumi/2684

Dalies:
Novērtē: 5 (4)

komentāri



Ko lasa citi?