Idejas no Atbildīgu ideju tirgus 2017

Šodien arhitektūras un mediju centrā H2O6 norisinājās ceturtais atbildīgu ideju tirgus, taču pirmais, ko apmeklēju. Pasākums, kas nosacīti sadalīts divās daļās. Pirmā – oficiālas uzrunas, sveikšanas un prezentācijas, otrā – praktiskas un dzīvē pārbaudītas idejas no uzņēmumiem, kuri ieviesuši ko jaunu un noderīgu ne tikai savam uzņēmumam, bet sabiedrībai kopumā.

Lai cik tas dīvaini neskanētu, pirmās daļas prezentācijas un tajās paustās atziņas likās lietojamākas nekā pats ideju tirgus. Iespējams arī tāpēc, ka organizatori bija pacentušies sagatavot ļoti jauku un saturiski bagātu grāmatiņu, katram pasākuma dalībniekam, kur bija izklāstīti katra uzņēmuma jaunievedumi, problemātika un rezultāti. Pārlasot to ar zīmuli vai pildspalvu rokās (kā man to patīk darīt), idejas varēja iepazīt pietiekami labi arī neklātienē.

Pasākums sākās ar ekonomikas ministra Arvila Ašeradena uzrunu, kurā viņš aktualizēja sabiedrības locekļu aktivitātes un iesaistīšanās jautājumu. Valdības atbildība būtu, citēju: “Kad esat gatavi mainīt lietas, mēs esam ar jums”. Sekoja paprāva pulciņa ģimenei draudzīgu komersantu sveikšana.

Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš iepazīstināja ar jaunā uzņēmēja portretu un aicināja aktīvāk apgūt valsts līdzfinansējumu. Pagājušajā gadā Latvijā tika reģistrēti 12 000 jaunu uzņēmumu, taču likvidēto skaits bija lielāks. Galvenā motivācija, kāpēc tiek dibināti uzņēmumi – vēlme strādāt patstāvīgi (65%), vēlme uzlabot savu finansiālo situāciju (61%), vēlme realizēt savu ideju (51%), vēlme sevi apliecināt (30%), vēlme pamēģināt būt uzņēmējam (29%), nav cita veida, kā nopelnīt (7%).

Interesanta un domas raisoša bija Golin direktores Džeinas Fordhamas no Lielbritānijas uzstāšanās. Viņa iezīmēja nākotnes darba tirgus tendences un pieprasītās prasmes. 65% no patreizējiem sākumskolas skolēniem strādās profesijās, kuras šodien nemaz neeksistē. Tad kādai jau šobrīd jābūt izglītībai un audzināšanai, ja viss mainās tik strauji? Vadošās kompetences noteikti būs elastīgums un pielāgošanās, kognitīvās prasmes un mācīšanās visa mūža garumā. Viņa atgādināja, ka 21.gadsimta ekonomika ir “gig economy” - pagaidu darbs, attālinātais darbs, ārštata darbinieki (frīlanceri) ikdienišķa parādība.

Pēc Swedbank ieskatiem Latvijā neviens uzņēmums nav mazs, ja viņam ir lieli mērķi un lielas idejas, ko realizēt. Zem Swedbank uzņēmumu pārvaldes vadītājas Ievas Vīgantes teiciena es arī droši varētu parakstīties: “Tu būsi liels uzņēmējs dzīvē, ja būsi liels internetā”.

Saistoša bija LMT viceprezidenta Ingmāra Pūķa sniegtā Latvijas-viedvalsts definīcija, kurā ietilpst četri galvenie pamatelementi: datos balstīta ekonomika un sabiedrība, jaudīgas tehnoloģjas, gudri un uzņēmīgi cilvēki, tīklošanās (tīklošana). Tāpat salīdzinājums par to, kas konkurētspēja bija agrāk un kas tā ir šodien. Piemēram, agrāk konkurences cīņa uzvarēja tas, kuram bija zemākās ražošanas izmaksas. Tagad uzvar tas, kurš vislētāk pielāgojas. Ar nepacietību gaidu LMT jauno risinājumu sadarbībā ar Waze par autostāvvietu noslogojuma noteikšanu pilsētā.

Dalies:
Novērtē: 4 (1)

komentāri



Ko lasa citi?