Pizzica – itāļu nacionālā deja

Pizzica ir uzrunājoša, ļoti ritmiska un „lipīga” itāļu mūzika un deja. Pirmo reizi pizzicu izdzirdēju mākslas filmā Ne Te Retourne Pas (2009) ar divām lieliskām aktrisēm Monica Bellucci un Sophie Marceau galvenajās lomās, kad varone Jeanne , mēģinot atcerēties savu pagātni un meklējot sevi, ienāca itāļu mājā, kur noritēja svinības. Sākotnēji deja bija kā flirts starp nepazīstamu vīrieti un sievieti, vēlāk pārrauga sāncensības dejā starp divām sievietēm. Uzmeklējot tīmeklī un palasot dejas aprakstus, izrādās šis īsais filmas fragments ļoti labi atspoguļoja dejas būtību.

Pizzica ir uzrunājoša, ļoti ritmiska un „lipīga” itāļu mūzika un deja. Pirmo reizi pizzicu izdzirdēju mākslas filmā Ne Te Retourne Pas (2009) ar divām lieliskām aktrisēm Monica Bellucci un Sophie Marceau galvenajās lomās, kad varone Jeanne , mēģinot atcerēties savu pagātni un meklējot sevi, ienāca itāļu mājā, kur noritēja svinības. Sākotnēji deja bija kā flirts starp nepazīstamu vīrieti un sievieti, vēlāk pārrauga sāncensības dejā starp divām sievietēm. Uzmeklējot tīmeklī un palasot dejas aprakstus, izrādās šis īsais filmas fragments ļoti labi atspoguļoja dejas būtību.

 

Foto Daniele La Monaca

Tā ir populāra itāļu tautas deja, kura nākusi no Itālijas zābaka papēža, ja var tā teikt, Salento reģiona un īpaši saistīta ar pilsētu Lecce. Vēlāk izplatījusies arī citos Itālijas apgabalos. Pizzica būtībā ir atvasinājums no Tarantella, kas optimistiska, ātra, pāros dejojama deja, visbiežāk tamburīnu pavadījumā.


 

   

Kadrs no filmas Pizzicata (1996) – Salento reģions Itālijā

Tradicionāli deja tiek dejota pārī, sieviete-vīrietis, sieviete-sieviete vai retāk vīrietis-vīrietis. Dejas ornamentika paredz divu cilvēku apdejošanu vienam ap otru. Viendzimuma deja izsaka sāncensības un divcīņas ideju. Nereti pizzicu dejo basām kājām un ar lakatu rokās.

 


 

 

Dalies:
Novērtē: 4 (26)

komentāri

Rolka

Gracia!
Man patika...



Ko lasa citi?