Smirdoņas varā. Kādas svētdienas notikumi

Kādas svētdienas notikumi ap aizdomīgo servisa centru. Iemitinājies noliktavas telpās, kuras atrodas blakus dzīvojamai mājai, komersants izdomājis veikt ar naftas pārkraušanu saistīto detaļu remontdarbus, kuri neizbēgami rada baiso smirdoņu. Dienesti bezspēcīgi.

Svētdiena iesākās nedaudz savādāk kā parasti. Ierasto rīta gaitu, kuras pamatā ir vēlīnās brokastis un svaigāko ziņu aplūkošanas preses un interneta izdevumos, nomainīja aizdomīgi uzkrītoša čalošana daudzdzīvokļu nama pagalmā. Lai arī sākotnēji tam nepievērsu īpašu uzmanību, pēc kārtējās palūkošanās pa logu, kas bija ap plkst. 12, pamanīju, ka bariņam nu jau pievienojušies valsts policijas pārstāvji un vēl daži vīriņi, kuru uniformu sākotnēji neatpazinu, bet, kā noskaidrojās vēlāk, tie bija ugunsdzēsēji. Devos apklaušināties par notiekošo.

Pašu interesantāko biju nokavējis, jo agrā rīta stundā atkal bija jūtama ķīmisku vielu smaka, tikai šoreiz nevis pagalmā, bet tā bija sakrājusies dzīvojamā nama vairākās kāpņutelpās. Pagalmā iznākušie un citi interesenti arī apliecināja, ka agrā rīta stundā tiešām jutuši ārkārtīgi kodīgu smārdu un, labu gribēdami, atvēruši durvis un logus, lai telpu izvēdinātu, tādā veidā netīšām iznīcinot pierādījumus. Neskarta palika pēdējā kāpņutelpa.

Pēc ilgākas minstināšanās un sazvanīšanās VUGD beidzot pieņēma lēmumu, ka jāveic mērījumi. Sev par pārsteigumu, atklāju, ka VUGD ir mērierīces, kuras, lai arī, visticamāk, neprecīzi, tomēr kaut ko nomērī var. Ugunsdzēsēji bija visnotaļ izvairīgi komentāros par mērierīcē redzamiem rezultātiem, vien noteica, ka uzrādās „maz skābekļa” un ka jāuzgaida pāris desmit minūtes. Ziņkārīgo bariņš, nespēdams sagaidīt atbildi, devās VUGD automašīnas virzienā. Gaidītās informācijas vietā par to, cik viss labi, vai viss slikti, saņēma atbildi – mērierīcei esot beigušās baterijas (un rezerves – nav). Pa to laiku, uz izsaukumu ieradusies valsts policija jau bija devusies prom, un tā vien izskatījās, ka labprāt prom dotos arī ugunsdzēsēji. Taču kāda veiksme, nama iedzīvotāji, nevēlēdamies, lai kārtējo reizi izsaukums nepaliktu vien ar mutvārdu fakta konstatēšanu, sametās un paši iegādājās nepieciešamās baterijas!

Lieki piebilst, ka pa šo laiku, kas ilga gandrīz stundu, kāpņutelpas durvis un iespējamās lūkas un lodziņi bija atstātas vaļā, kas neizbēgami izvēdināja telpu un samazināja nezināmās vielas koncentrāciju līdz atzīmei, ko varētu dēvēt par nekaitīgu, atstājot gaisā vien viegli jūtamu smārdiņu. Ugunsdzēsēji, sapratuši, ka bariņš ziņkārīgo, kuri ik uz soli staigā līdzi, tā vienkārši nerimsies un sazinājās pa rāciju ar štābu. Tagad gaidījām ierodamies „štābu”, kurš kā noskaidrojās ir sarkans mikroautobuss ar diviem cēla izskata vīriem, laikam priekšniekiem.  Tā nu divas ekipāžas, ar līdzīga izskata mērierīcēm devās iekšā pus izvēdinātajā telpā, lai veiktu mērījumus. Gods, kas godam nomērīja „kaut ko” dažādās vietās, pat pirmo stāva dzīvokļu izlietnēs, lai apstiprinātu vai noliegtu izskanējušo minējumu, ka dzīvībai bīstamā viela varētu būt nokļuvusi kanalizācijā. Minējums neapstiprinājās. Mērierīces arī citās vietās uzrādīja nezināmās vielas koncentrāciju pieļaujamā līmenī. Ziņkārības vadīts apvaicājos, vai ierīces ir verificētas un vispār kaut ko spējīgas uzrādīt, uz ko saņemu pus pa jokam izteiktu atbildi – jā, pamēģinājām, ielikām degvielas tvertnē, kaut ko rāda.

Tā kā nekādus aktus neviens sastādīt nevēlējās, tika zvanīts uz glābšanas dienestu un izklāstītas bažas, ka dienesti jau grasās doties prom, bet nav noskaidrojuši nedz piesārņojuma cēloni, nedz izplatību, nedz arī vēlas kādā veidā fiksēt notikušo. Mirkli vēlāk „štābs” kļuva atvērtāks un izklāstīja savus vērojumus, savas kompetences iespējas, kuras kā izrādījās aprobežojas ar elementārā fakta konstatēšanu: ir dzīvībai bīstams vai nav. Visādam gadījumam atkārtoti tika izsaukta valsts policija, mirkli vēlāk arī pašvaldības policija. Vīri uniformās apstaigāja „potenciālo” piesārņojuma radītāju (blakus daudzdzīvokļu namam esošās noliktavas telpas) un savas kompetences ietvaros aprobežojās ar apņemšanos savus vērojumus iekļaut dienesta ziņojumā. Nekādu protokolu, nekādu aktu.

Pa to laiku atzvanīja VUGD pārstāve, kuru iepriekšējā sarunā, likās jau biju izvedis no pacietības un apstāstīja, ka ir paziņot Valsts Vides dienestam, kuriem nav inspektora (!), kuru brīvdienās varētu nosūtīt (neskatoties uz nule kā iegādāto mobilo gaisa monitoringa staciju. autora piebilde), kā arī dežūrējošais Rīgas Domes dienests, kurš, protams, arī neuzskatīja par vajadzīgu ierasties.

Tā nu visi plkst. 16:30 draudzīgi šķīrāmies.

Smirdoņas avots

Potenciāliem smirdoņas avotiem Sarkandaugavā, kas ir - naftas termināļi, eko osta un kuģu remonta rūpnīca Vecmilgrāvī, klāt nācis kāds aizdomīgs servisa centrs. Iemitinājies noliktavas telpās, kuras atrodas blakus dzīvojamai mājai, komersants izdomājis veikt ar naftas pārkraušanu saistīto detaļu remontdarbus, kuri neizbēgami rada baiso smirdoņu. Neviens no dienestiem, t.s. valsts policija neuzskatīja par iespējamu nu jau pie atkārtota izsaukuma  noskaidrot nedz uzņēmumu, nedz atbildīgo personu (wtf?), lai veiktu pārbaudi un pamatojoties uz iedzīvotāju sūdzību un VUGD konstatēto faktisko smirdoņas esamību, pārtrauktu komercdarbību.

2012. gada 3. septembrī, nedēļu iepriekš daudzdzīvokļu nama iedzīvotāji sūdzējušies par neciešamu smirdoņu. Šis fakts tika plaši atspoguļot interneta ziņu portālos. Tā kā tā bija darba diena, ieradās gan VUGD, gan policijas, gan VVD. Atklājās šausminoša aina, ka iepriekš minētām noliktavas telpām līdztekus pamatiem svaigi kā apraktas dažāda izmēra caurules ar acīmredzamiem naftas netīrumiem un neskatoties, ka tās atradās vairāku centimetrus ieraktas zemē, radīja spēcīgu smirdoņu. Turklāt, Tvaika ielas 44 gaisa monitoringa stacija konstatēja arī  ievērojamu benzola koncentrāciju gaisā, kura pārsniedza normu 22 reizes. Lai arī monitoringa stacija atrodas krietnu gabalu aiz pieminētām noliktavas telpām, un visticamāk liecināja par piesārņojumu, kurš nāk no naftas bunkuriem, vairāku faktu sakritība ļāva atklāt vēl vienu vidi piesārņojošo avotu.

Šoreiz situācija ir bēdīgāka, jo kopš 8. septembra Tvaika ielas 44 monitoringa stacijas mērījumi nav pieejami. Pēdējais mērījums, kurš izdarīts sestdien, 9:00 no rīta, benzola koncentrācija gaisā pārsniedza normu  10 reizes. Par faktu informētas vairākas Rīgas Domes amatpersonas, t.s. Nils Ušakovs, savukārt Andris Ameriks savā twitter profilā raksta:

No tā, ka Tu noteiksi indes daudzumu mušmirē, nenozīmē, ka ar šo informāciju 
Tev būs vieglāk ēst šo sēni.

Kāda ir Rīgas domes un valsts attieksme pret tās iedzīvotājiem - spriediet paši!


Dalies:
Novērtē: 5 (5)
Skatīts: 371

komentāri

Ēriks

Ko kompetentie dienesti nespēja noskaidrot. DANTEC servisa centrs ir SIA Smaile-Pluss, tās vadītāja Artūra Zaubes personā:
http://www.smaile-pluss.lv/main.php?lang=rus&cat=9

Mazliet par uzņēmumu:
http://www.protend.ru/company/160601.html



Ko lasa citi?