Gotlande - Uz dienvidiem no Visbijas ...

Atceraties stāstu par Donu Kihotu un vējdzirnavām? Tad nu Gotlandes NÄS pussala viņam būtu īstais kaujas lauks.

Siltā augusta dienas rītā no HEJDEBY apgabala, kur mēs bijām apmetušies, devāmies ar Audi pa 147. ceļu uz Visbiju un tad gar jūras krastu pa 140.šoseju uz Gotlandes tālāko dienvidu punktu. Lai pārvietotos salā pastāv divas alternatīvas – automašīna vai velosipēds. Ceļu kvalitāte ir apskaužami lieliska gan dzīvojamos apvidos, gan nomaļos mežu rajonos. Ceļu zīmes un dažādas norādes ļauj viegli orientēties. Reizēm pat liekas, ka to ir par daudz (uzrakstīts priekšā kā maziem bērniem). Turklāt ik pa brīdim ceļā malā redzami laukumiņi - pieturvietas ar koka galdiņiem, soliem, WC. Diemžēl Latvijai šajā ziņā vēl jāaug.


Kaut gan ceļš nav tāls (Gotlande ir tikai 170 km gara un 60 km plata), braucienam atvēlējām divas dienas, lai apbrauktu visu dienvidu galu un apstātos visās aci priecējošās vietās. Ceļš kā tai dziesmā „putekļu klāts un balts”, saule debesīs, vējš no jūras un pa labai rokai skats uz Baltijas jūras ūdeņiem. Tālumā bija redzamas arī mazās Gotlandes saliņas L KARLSÖ un STORA KARLSÖ (www.storakarlso.se)


KLINTEHAMN – ostas pilsētiņa, kuras simbols ir pingvīnveidīgais, kuģu piestātne un garš koka tiltiņš pār līci. Vieta ievērojama ar seno vikingu apmetni jeb „vikingu laivu”. No informatīvās planšetes pie apskates objekta neko daudz par vēsturi nevarējām saprast, jo viss bija rakstīts tikai zviedru mēlē (tāpat kā daudzās citās vietās) bez tulkojuma angliski vai vāciski. Izskatījās pēc akmens krāvuma laivas formā (skat. attēlu zemāk).


Starp citu iezīme, kas mani fascinēja, gandrīz pie katras gotlandiešu viensētas bija kārts ar paceltu valsts, t.i., Zviedrijas vai Gotlandes karogu. Gotlandieši savā vidē jūtas apbrīnojami droši un pasargāti, jo māju durvis aizbraucot, piemēram, iepirkties uz Visbiju, tiek aizslēgtas un atslēga turpat pabāzta zem kājslauķa vai ieslidināta aiz palodzes. Tāpat arī automašīnas nekad netiek aizslēgtas un droši pamestas ielas malā vai pie mājas, nerunājot nemaz par signalizāciju.

Atceraties stāstu par Donu Kihotu un vējdzirnavām? Tad nu Gotlandes NÄS pussala viņam būtu īstais kaujas lauks. Blakus vecām koka dzirnavām kadiķu audzēs, kas tika manītas gar ceļa malu, te apskatāms vesels vēja ģeneratoru pulks.



Tuvojoties salas D galam, vējš pieņēmās spēkā, tuvojās lietusgāze. Akmens pauguri, apauguši ar sūnām, sīku zālīti, koku maz vai praktiski nav. Īsti ziemeļnieciska ainava.


Nakts atnāca kā tumša dakts, tikai tālās bākuguns liecināja par to, ka kāds ir nomodā par jūrasbraucējiem. Ilūzija par civilizācijas neskartu vietu uz zemes.

Dalies:
Novērtē: 4 (7)
Skatīts: 2288

komentāri



Ko lasa citi?