Gotlande - Uz ziemeļiem no Visbijas ...

Tomēr lielākais FARÖ salas krāšņums ir dabas veidotie akmens brīnumi. Vēju un jūras ūdens radītie akmens stabi, kas četrreiz pārsniedz cilvēka augumu.


Ja Gotlandes dienvidi pārsteidza ar spēcīgām vēja brāzmām, tad ziemeļi ar pārsteidzošiem akmens veidojumiem. Viens no tādiem LUMMELUNDA-GROTAN – 4 km gara ala ar stalaktītiem. Šo alu nejauši atklāja divi zviedru zēni 1955.gadā. Pēc gida stāstītā ala samērā jauna, tai tikai apmēram 100 000 gadi. Temperatūra alā nekad nepārsniedz 8 grādus Celsija. Mūsu ekskursija diemžēl ilga tik daudz kā aptuveni 200m gājiens pa alu, gida stāstījums un diapozitīvi par alas atlikušo, applūdušo ar ūdeni daļu. Toties mums bija tas gods redzēt „pūķa zobu” – alas skaistāko stalaktītu (skat.attēlā).


Šis alas apmeklējums mums izmaksāja 200 KR (Zviedru kronas). Tas bija viens no piemēriem, kā gotlandieši māk taisīt kaut ko no nekā. Vēlāk par to pārliecinājāmies arī ceļojot Gotlandes vidienē, apmeklējot dzelzceļa muzeju (1 vagoniņš un istaba ar eksponātiem) BLÄSE un mākslinieku darbnīcu-muzeju pilsētiņā ROMA puspamestajās muižas ēkās.

Tālāk ceļš ved cauri nacionālajam parkam, kadiķu audzēm, zemiem priežu siliem, akmens pļavām. Ik pa brīdim ceļmalā redzamas norādes par aizsargājamiem augiem, to latīniskie nosaukumi, apraksti zviedru valodā.

 


Esot Gotlandes ziemeļu daļā, ieteiktu apmeklēt kartē grūti pamanāmu vietu BLÄSE. Tur jūras krasts atgādina gabaliņu no tuksneša, tikai smilšu vietā ir pelēkas akmens šķembas. Kadiķu puduriņi kā mazas oāzes.

Tālāk no Gotlandes pilsētiņas FARÖSUND ar bezmaksas prāmīti, kurš kursē ik pēc pus stundas, pārcēlāmies uz FARÖ saliņu. Tās centrā atrodas baznīca, kas arhitektūras ziņā atšķiras no pārējiem Gotlandes dievnamiem – pelēcīgo koka jumtu vietā sarkanīgs dakstiņu jumts, iekšienē krustenisks plānojums, jūrniecības simbolika, senie rūnu akmeņi.

 


Tomēr lielākais FARÖ salas krāšņums ir dabas veidotie akmens brīnumi. Vēju un jūras ūdens radītie akmens stabi, kas četrreiz pārsniedz cilvēka augumu.


Šādus akmens veidojumus var apskatīt gar visu salas ziemeļu piekrasti vietās – LANGHAMMARS, DIGERHUVUD, GAMLEHAMN.

 


Piekrastē pelēcīgas zvejnieku būdas, laivas, zvejas tīkli. Kādreiz šeit vietējie devās jūrā pēc loma, tagad māju logu rūtis tumšas un tukšas, bez dzīvības.



Ziemeļniecikais askētisms, dabas pasteļkrāsu harmonija, formu vienkāršība, dabiskums – tāda atklājās mums šī sala.

 

Dalies:
Novērtē: 4 (10)
Skatīts: 3079

komentāri

Santa

Paldies, loti veertiiga informa'cija man - dodos uz Stokholmu stra'da't, ve'los apskatiit arii valsti. varbu't Jums ir kas zina'ms par iespe'ja'm pama'ciities zviedru valodu ? bu's'u pateiciiga par informa'ciju.

iinuu

Zinu, ka zviedru valodu māca Ziemeļvalstu ģimnāzijā, Rīgā. Var mēģināt sakontaktēties.
Pašā Zviedrijā vērts papētīt Tautas skolu (Folk-Skola) piedāvājumu, jo daudzas programmas tur ir vai nu salīdzinoši lētas vai par velti!



Ko lasa citi?