Skatāmākās 2013 gada filmas

Šajā uzskaitījumā gribētu padalīties ar pagājušā gadā izražotām un redzētām filmām, kuras atzinām par labām esam, izejot no principa – uzrunāja vai nu no filozofiskās domas, vai nu literatūrvēsturiskā, vai tīri vizuāli baudāmā viedokļa. Parasti šādiem uzskaitījumiem tiek pārlaists skatiens, lai pārliecinātos, ka viss no tā ir redzēts.

Šajā uzskaitījumā gribētu padalīties ar pagājušā gadā izražotām un redzētām filmām, kuras atzinām par labām esam, izejot no principa – uzrunāja vai nu no filozofiskās domas,  vai nu literatūrvēsturiskā, vai tīri vizuāli baudāmā viedokļa. Te nevēlētos pārstāstīt katras filmas saturu (par katru filmu kopsavilkums atrodams kaut vai imdb.com vietnē), bet gan pāris teikumos uzrakstīt, kas tieši uzrunāja.

Parasti šādiem uzskaitījumiem tiek pārlaists skatiens, lai pārliecinātos, ka viss no tā ir redzēts. Lai notiek. Man atkal tas interesants kā tendenču fiksētājs tieši šajā laikā, šajā sabiedrībā, šajā jaunā gadsimta sākumā.

1.„After the Dark” vai „The Philosophers” (2013)

Filmas veidotāji filozofē par ideju, ja būtu jāizvēlas 10 cilvēces pārstāvjus, kuriem lemts izdzīvot pēc atomkatastrofas, bet pārējiem zemes iedzīvotājiem lemts aiziet bojā, tad kādi tie būtu – fiziski un garīgi veselākie, lai veiksmīgi fiziski turpinātu cilvēka dzimtu un sāktu visu no sākuma, no alu cilvēku laikiem, vai intelektuāli attīstītiem, lai veicinātu progresu un cilvēces atdzimšanu vienā vai citādā veidā (iespējams, arī ģenētiski vai tehnoloģiski transformētā), vai arī cilvēku kā tādu izdzīvošanai nav nozīmes.

Jo 21.gs. cilvēkam nav nozīmes nekam, izņemot to, kā viņš jūtas tieši šajā mirklī. Izbauda dzīvi ar visām maņām uz pilnu klapi. Konfrontējas struktūras cilvēks – analītiskais, morāles un ētikas normu apgarotais, reliģisko dogmu ierobežotais, intelektuālis - ar emocionālo, jutīgo, intuitīvo, arī zināmā mērā primitīvo, kuram vecās vērtības nepastāv (nedz ģimenei kā sabiedrības vienībai ir vērtība, nedz personīgai telpai, nedz zināšanām vai prasmēm, nedz galu galā arī dzīvībai). Scenāriju iespējams daudz. Kurš īstais? Kurš mūsu nākotnes scenārijs?



Kadrs no filmas „The Philosophers” (2013)

2. „The Butterfly's Dream” (2013)

Interesanta kaut vai ar to, ka nav Holivudas ražojums un nav mums ierastais kultūras vai vēsturiskais fons (20.gs.40.gadi, Eiropa kara priekšvakarā, bet Turcijā). Dramatisks un acīmredzot reāls stāsts par diviem jauniešiem, topošiem dzejniekiem, literātiem - Muzaffer Tayyip Uslu un Rüştü Onur.

Caur biogrāfisko stāstu par šiem jauniem censoņiem filmas veidotāji diskutē par dzejnieka sūtību. Raksti nevis tāpēc, ka gribas izteikties vai izstāstīt sabiedrībai savu viedokli, savu stāstu, savu sāpi, nevis tāpēc, ka padodas rīmēt vārsmas, nevis tāpēc, ka ir iespēja izpausties, bet tāpēc, ka nevari nerakstīt. Visur un vienmēr. Priekā un dziļās sāpēs. Ar rakstāmmašīnu, ar īsu zīmuļa galu, uz papīra, uz sienas, ar grafītu, ar tinti, ar asinīm. Līdz aizmiedz uz visiem laikiem.



Kadrs no filmas „The butterfly's dream” (2013)

3. "The Best Offer" (2013)

Protams, aktieris Geoffrey Rush galvenajā lomā jau nozīmē, ka filma nebūs prasta, bet nesīs zināmu filozofisko slogu. Pamatā diskusija ir par latviešu literatūrā Ērika Ādamsona tik labi apzīmētajām „smalkajām kaitēm” – apmātību uz perfektu tīrību (galvenajam varonim pastāvīgi rokās ir cimdi), kaislību uz kolekcionēšanu, ideālās sievietes meklēšanu, sociofobiju.

Taču galu galā atklājas, ka aiz tā visa slēpjas vienkārša cilvēka godkāre, kas pacelta dievišķos augstumos un kuru tik vienkārši var aizskart, aizvainot. Ak, cik tā ir trausla, ka līdz ar tās sabiršanu sīkās lauskās, salūst visa cilvēka dzīves būtība, bet vai salūst pats cilvēks?



Kadrs no filmas "The Best Offer" (2013)

4. „The Great Gatsby” (2013)

Vizuāli ļoti baudāma krāšņa filma (neko darīt, pagājušā gs. 20.-30.gadi ir mana vājība). Pamatā visiem labi zināmā amerikāņu prozaiķa Skota Fidžeralda sāpe – visas sievietes ir bezjūtīgi radījumi, kas liek nabaga vīriešiem sagraut savas dzīves.

Filma – klasika, kas būtu jāredz, kaut vai tāpēc, ka skolas laikā, iespējams, nav pievērsta pietiekami liela uzmanība obligātajai literatūrai.



Kadrs no filmas „The Great Gatsby” (2013)

5. „Hannibal” (2013)

Tas ir seriāls, kura pirmās sezonas 13 sērijas bija skatāmas uz ekrāniem 2013.gadā, bet turpinājums gaidāms. Tiek turpināta amerikāņu rakstnieka Tomasa Harrisa aizsāktā tēma ar tēlu Hanibālu Lektoru (filmas: „Hannibal” (2001) jeb pazīstama arī kā „Jēru klusēšana” ar Anthony Hopkins galvenajā lomā & „Hannibal Rising” (2017) jeb „Tapšana” ar Gaspard Ulliel galvenajā lomā) un viņa no pirmā skatiena necilvēcīgo attieksmi pret saviem upuriem – uzšķēršanu, izķidāšanu un vēlāk apēšanu. Vēlāk kā izrādās, tā ir bijusi bērnības trauma, kas izveidojusi „nepareizu” priekšstatu par upura un varmākas attiecībām.

Šoreiz tas ir mūsdienīgs, amerikānisks trilleris ar mīklaino slepkavību ķēdi, FBI līdzdalību, psihoterapeitiem un veselu pataloganatomu grupu. Priecē tas fakts, ka galvenais tēls tomēr nav „sačakarēts” (tēlo mūsdienu dāņu kino zvaigzne Mads Mikkelsen) – ieturēts, izsmalcināts, intelektuālis, tradīciju ievērotājs, asa prāta cilvēks, lielisks kulinārs, vīnu pārzinātājs, estēts.

Ļoti vizuāli iespaidojamiem cilvēkiem neiesaku, jo ainas asiņainuma un riebīguma ziņā ārpus visas konkurences (šausmeņu tradīcijās). Ja nebūtu sasaistes ar smalkām cilvēka psiholoģisko noviržu lietām, tad filma būtu nebaudāma. Citādi, interesanta.



Kadrs no filmas „Hannibal” (2013)

6. "Mr Selfridge" (2013)

Arī seriāls. Pirmās sezonas 10 sērijas noskatījos kā saka „ar gardu muti”, praktiski divos piegājienos. Līdzīgi kā Getsbijā tā arī šeit mans mīļākais laikmeta posms, bet šoreiz Lielbritānija un stāsts par veikalnieku, harizmātisku un neizsakāmi ambiciozu uzņēmēju. Tuvplānā reāla personība Harry Gordon Selfridg.

Filma ļoti labi parāda vīrieša un sievietes dažādās lomas un sūtību dzīvē, kā arī mijiedarbību ar sabiedrības vērtībām un aizspriedumiem. Turklāt galvenais varonis un četri sieviešu tipāži it īpaši labi iezīmēti. Visi spilgtas personības.



Kadrs no filmas "Mr Selfridge" (2013)

7. "The Necessary Death of Charlie Countryman" (2013)

Filma „paņem” ar savu rumānisko šarmu – galīgi nesakārtoto vidi, bet bērnišķīgo patiesumu, kas savijas ar skarbām dzīves reālijām. Morāles un prātojumu nekādu, sekošana kaut kādām neskaidrām vīzijām, halucinācijām, kas noved pie liktenīgas tikšanās.

Katrai no iepriekš minētajām un sekojošām filmām ir pēcgarša. Šai filmai – visaptveroša brīvības sajūta. Brīvība dzīvot, brīvība mirt, brīvība atstāt mājas, lietas, cilvēku, brīvība atrast mājas, lietas un cilvēku, savu cilvēku.



Kadrs no filmas "The Necessary Death of Charlie Countryman" (2013)

8. „Night Train to Lisbon” (2013)

Neatkārtošos, šai filmai esmu veltījusi veselu rakstu >> http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/kino/nakts-vilciens-uz-lisabonu-2013

9. „Möbius” (2013)

Tāpat arī šai >> http://www.iinuu.lv/lv/dziveszinai/kino/spiegu-filma-mobius-2013

10.”Elysium” (2013)

Simulācija par 2154.gadu. Līdzīgi kā tagad populārajās „Bada spēlēs”  (The Hunger Games (2012)), tā arī šeit sabiedrība fiziski un sociāli nodalīta divās daļās – zemākajā un augstākajā sabiedrības slānī. Turklāt pēdējais ne tikai dzīvo greznībā un pārticībā, bet arī ir augsti tehnoloģiski attīstījies, ka spējīgs pat reģenerēt audus, izārstēt jebkuras slimības un dzīvot pilnasinīgi. Tas iespējams tikai pilnībā norobežojoties no „pagrimeļiem”, šoreiz uz mākslīgi radītas planētas.

Filmas veidotāji atļaujas diskutēt ne tikai par nu jau novazāto nevienlīdzības tēmu, bet arī par slūžām, kuras atverot var aiziet bojā šī labi uzbūvētā un harmoniskā pasaule. Morāles un ētikas normas izrādās vairs nav slūžas, bet gan vienīgi brutāls spēks, kas var apturēt cilvēkus, kuriem trūkst pārtikas, veselības un neatkarības.



Kadrs no filmas „Elysium” (2013)

11. „Open Grave” (2013)

Ja iepriekšējā bija tīrā fantastika, tad šī fantastika ar šausmenes elementiem. Simulācija par bioloģisko katastrofu un iespēju to novērst. Taču pamatā diskusija par to, kas tad īsti ir cilvēks, vai par cilvēku var saukt būtni bez atmiņas? Vai cilvēks taps par to pašu cilvēku, kad atgriezīsies atmiņa, vai arī tas būs kāds cits? Cik īsa cilvēkiem ir atmiņa! Ja šo faktu ignorēsim, vai cilvēce maz var izdzīvot?

Protams, nepatīkama pēcgarša, jo daudz līķu, zombiju, biedējoša tumsa. Taču, vai tad visu dzīvē atcerēties ir patīkami? Cilvēka prāts jau lieliski iekārtots, lai bloķētu, aizmirstu nepatīkamo. Taču, ja aizmirsti pat to, kas pats esi. Lūk, īstās šausmas.



Kadrs no filmas „Open Grave” (2013)

12. „Beautiful Creatures” (2013)

Šo filmu varētu raksturot kā pasaku pieaugušajiem. Tur ir nepieredzējis jauneklis, topošā raganiņa un veca māja gandrīz uz vistas kājiņas. Bet kā zināms, katrai pasakai ir morāle. Katra pasaka īstenībā risina sadzīves problēmas, ar kurām saskaras augoši cilvēki jeb pusaudži. Kāpēc es esmu savādāka nekā citi? Kā man reaģēt uz vienaudžu zobgalībām un izsmieklu? Kā man pamest mājas, dzimto pilsētu, vecākus, lai atrastu savu ceļu dzīvē? Tam visam ir nepieciešams liels iekšējs spēks, apņemšanās, pat zināma burvestība.

Patiks tiem, kuri aizgrābti ar filmām par vampīriem, raganām, burvjiem, vai arī tiem, kuriem patīk krāšņi ilustrētas pasaku grāmatas. Filmai mazliet naftalīna smarža, taču visām vecām un mistiskām lietām tā ir, ko tur padarīsi.



Kadrs no filmas „Beautiful Creature”s (2013)

13. „The Wolf of Wall Street” (2013)

Leonardo Di Caprio kā radīts šādiem tēliem, bez bremzēm. Šoreiz akciju tirgošanas pa telefonu guru. Pamācība kā var neko neradot, neražojot un neveidojot kļūt par miljonāru (ārpus likuma). Varētu pat teikt amorāla komēdija, kas ļauj vai nu pamatīgi izsmieties, vai šust par visatļautību un jebkādu normu pārkāpšanu (kā nu kuram patīk).



Kadrs no filmas „The Wolf of Wall Street „(2013)

Interesanti, ka tomēr kaut kāda pēcgarša tur ir. Vismaz dziesmiņa riktīgi lipīga. Izbaudi! : )

Dalies:
Novērtē: 5 (4)
Skatīts: 1145

komentāri



Ko lasa citi?