Ceļojuma dienasgrāmata. 8.diena. Svinam Feria de Abril Seviljā. Plaza de España.

Ir pirmie maija datumi, un Seviljas ielas, metro, laukumus piepilda graciozas un daudzkrāsainas "tortītes" (tā es mēdzu dēvēt spānietes nacionālajos tērpos). Visi ceļi ved uz pussalu Seviljas viducī, kur grandiozā nepārredzamā teritorijā izvietojušās neskaitāmas teltis un svētku vārti, lai nosvinētu pavasara jeb aprīļa (spāniski "abril" - aprīlis) svētkus. Tāda sajūta, ka uz nedēļu visus darbus andalūzieši ir likuši pie malas un svin dzīvi, dziedod, dejojot, izrādoties (tas nu gan viņiem piemīt) un dzerot vīnu.

Taču dažas "tortītes", tērpos gaumīgi saskaņoti pāri un pat veselas saposošās ģimenes dodas uz Spānijas laukumu, kurš ir pils ēkas, paliela un labi iekopta dārza, kanāla ar tiltiņiem un  izrakstītām keramikas margām ieskauts. Te nu notiek fotografešanās, vizināšanās laiviņās turpat pa kanālu un zirgu pajūgos. Katrai sevi cienošai andalūzietei ir savs unikāls tērps un sarakanas rozes vai neļķes matos.

Un ziniet, kā var atšķirt tūristus - pēc saules brillēm. Interesanti, ka paši andalūzieši, kaut saule gana spilgta un karsējoša pat maija sākumā, saulenes gandrīz nelieto. Un vēl, seviljieši ne īpaši atvērti pret svešiniekiem, kuri snaikstās, lai redzētu, kas notiek svētku teltīs. Pie ieejas ir pat tādi kā apsargi, no kuru skatieniem vien var noprast - te tusiņš tikai savējiem vai ar ielūgumiem.