Par brokastīm viesnīcās

Vācijā rupjās maizes vietā tiek pasniegtas pufīgas bulciņas, Francijā – kruasāni ar / bez pildījumiem, Spānijā – sacepumi, putukrējums, kūciņas, u.c. našķi. Tātad, atļaujos vairāk, jo neesmu sev kārtējo kaloriju porciju sarūpējusi savām rociņām.

(patiess stāsts ar izdomātiem personāžu vārdiem)

Trusis: Viens no ceļojumu šarmiem ir brokastis viesnīcā

Pingvīns: Tamdēļ, ka ir daudz ēdamā un kas nav saskaitīs un sadalīts?

Trusis: Nuu... jā. Iespēja izvēlēties, bez šaubām, ir svarīgi. Iespēja izvēlēties dažādus sīkus nieciņu, turklāt nepielikt pilnīgi nekādas pūles tā visa sarūpēšanā un sagatavošanā.

Pingvīns: Varbūt arī tas, ka ēdāju ir daudz un tas rada ilūziju, ka tūliņ sāksies kaut kas. Dienas duna. Mājās brokastis baudot vienatnē vai divatā šādas ilūzijas tomēr nav...

Trusis: Vēl viena ilūzija, ka tās ir tikai vieglas uzkodas tranzītviesnīcā un tas nekādi neietekmēs manu svaru :). Kaut gan, brokastīs Vācijā rupjās maizes vietā tiek pasniegtas pufīgas bulciņas, Francijā – kruasāni ar / bez pildījumiem, Spānijā – sacepumi, putukrējums, kūciņas, u.c. našķi. Tātad, atļaujos vairāk, jo neesmu sev kārtējo kaloriju porciju sarūpējusi savām rociņām.

Pingvīns: Nu, bet Spānijā tā bija kūrortviesnīcas, toties visās citās zemēs – tranzīta. Līdz ar ko varētu rasties priekšstats, ka Spānijā brokastis ir bagātākas.

Trusis: Jā, bet arī Spānijā pie blakus galda principiālā vāciete knakstījās ap salāta lapu un tikai. Bet viņas godātais – pasūtījis pudeli vīna, nobaudījis no tās pusi glāzes un atstājis...

Pingvīns: Tas ir kūrorts!

Trusis: Vai arī man trūkst gribasspēka, vai nostrādā post-padomju cilvēka sindroms, ja jau esi gadījies tajā vietā, kur visa pa pilnam un par velti, tad jāņem, jāņem, jāņem...

Pingvīns: Tomēr par mentālo :). Tomēr tie bija ļoooti agri rīti. Mājās tik agri, manuprāt, neēdam?

Trusis: Vēl jo vairāk, mājās pie daudz kā vairāk piedomājam, bet ceļojumos un kūrortos „atlaižam” bremzes.

Pingvīns: Bullšits! Tas ir CEĻOJUMS! Kādām bremzēm tur vēl jābūt. Ā, zinu – tev patīk tas, ka tevi neviens tur nepazīst?

Trusis: Arī tas. Vari atļauties pieēsties, piedzerties, slinkot, iziet ārā bez kosmētikas.. Hmm, laikam tāpēc, man pēdējos gadus nepieciešamas vismaz divas nedēļas, lai pabūtu ārpus „uztveršanas zonas”.

Pingvīns: Kaut kā aizgājām auzās. Parunājam par to kur, ko dod brokastīs! Piemēram, Francijā (Villages Hotel – viesnīcu tīkls) – prātā palika baltmaizes bulkas (kruasāni?), kuras varēja uzsildīt. Un nevārītās olas ar paskaidrojumu tikai un vienīgi franču valodā ko ar tām darīt. Paldies grupas vadītājam, kurš laicīgi atturēja no kārdinājuma „izraisīt avāriju” ar nevārīto olu!

Trusis: Mani gan fascinēja Spānijas (Costa Brava, Savoy viesnīca) brokastu un vakariņu galdu pārbagātība. Sākot no augstajām uzkodām – sieriem, desām, žāvētu gaļu, pildītiem mazajiem pipariem, tad plašu salātu klāstu – ne tikai siera un rosola, kā pierasts mājās. „Klīsterveidīgās”, bet ne negaršīgās zupas, tam sekoja siltie – gaļas un zivju ēdieni, kas ietvēra sevī govs tesmeņa cepeti, liellopu iekšām pildītās desiņas. Nu un protams – deserta galds!!! Tur vismaz trīs veidu pudiņi, jogurts, saldējums, kūkas, nezināmu nosaukumu augļi.

Pingvīns: Pretstats ir Vācija (Zusmarshausen pilsētā, Schloss GastHoff viesu namā). It īpaši vietas, kas tuvāk uz austrumiem. Viss precīzi saskaitīts - maizītes, olas un pat kafijas krūzītes. Tā, kā mēs bijām vieni no pēdējiem, tad dabūjām tikai pa pus krūzītei kafijas un ēdienā dabūjām tuvu tam, kas bija atlicis. Savukārt, tie, kuri gāja aiz mums, palika bez kafijas...
Minhenē bija labāk. Bet... viss tradicionāli – bulciņas ar džemiem, kāds kriksītis siera un kafija.

Trusis: Atceries mūsu brokastis Čehijā, Pardubicē?

Pingvīns: mmm... tās taču bija kojas, kādas vēl brokastis?

Trusis: Nu tad mēs bijām jauni un pieticīgi :) Taču, brokastīs ēdām jogurtu ar „rohļikiem”, dzērām to indi – sulu „Pomiranec” un kafiju, kas neatkarīgi no iebērtā daudzuma, tik un tā krūzē spīdēja cauri.

Pingvīns: Atcerējos Nicu. Tur brokastis jau bija sadalītas pa gadiņiem un sastāvēja no divām maizītēm. Telpas stūrī atradās kafijas automāts un kalpotāja, kura lietoja trīs internacionālus vārdiņus – kaffee, lett, milk. Tieši tādā secībā :)

Trusis: Daudz stāstāmā būtu arī par vakariņām ceļojumu laikā ...

Pingvīns: Tā gan :)

 

Horvātija, viesnīcā Opatija,
2006. gada 10. augustā
6:00 AM


Dalies:
Novērtē: 3 (1)

komentāri



Ko lasa citi?