Tikai iepirkti divi Rieslingi, kuriem gan bija savā starpā jāsacenšas, gan jāpapildina vienam otru. Pirmais, arī baudīšanas secībā, bija baltvīns no Vācijas - J.L.Wolf Wachenheimer Riesling Kabinett Pfalz 2008 – klasika, izvēle, kas neliek vilties; otrs – jaunās pasaules, D Austrālijas arī labi pazīstama ražotāja vīns Penfolds Rawson's Retreat Riesling 2008.
Pirmās asociācijas ar Austrāliju nenoliedzami ir karstums, sarkanā zeme, ķenguri, koala lācīši un arī vīni, jo tie plaši pārstāvēti lielveikalu plauktos arī Latvijā. Cik daudzi ir patiešām kvalitatīvi vīni, tas atkal cits jautājums. Jo Austrālijas vīnu attīstība un izplatība pasaulē ir bijusi sprādzienveidīga, līdz vīna eksporta ziņā ieguvusi godpilno ceturto vietu starp vīna eksportētājvalstīm.
Alu degustācija jeb vērtēšana ļoti līdzīga citu dzērienu, to skaitā vīnu, degustēšanai. Tiek vērtēta – pudele, alus krāsa, konsistence, smarža, garša un visbeidzot pēcgarša. Lai arī gaume ir individuāla padarīšana, tomēr mēģinājām savos raksturojumos būt iespējami objektīvi. Rezultātā noskaidrojās dzeramākais un nedzeramākais alus.
Sākotnēji Dienvidāfrika interesēja tikai viena apskates objekta dēļ - pingvīnu kolonija pie Boulderas pludmales, tagad uzradies vēl viens būtisks aspekts – vīni. Kaut gan vīna darīšanas tradīcijas tur nav tik senas kā vecajā labajā Eiropā, mūsdienās D Āfrika ieņēmusi būtisku vietu un sastāda apmēram 3% no kopējā vīna tirgus pasaulē.
Chardonnay ir populārākā balto vīnogu šķirne pasaulē. Tā viegli pielāgojas dažādiem klimatiskajiem apstākļiem un augsnēm, kā arī labprāt pakļaujas dažādām transformācijām un vīna nogatavināšanas procesam, tāpēc iemantojusi popularitāti gan vīnogulāju audzētāju, gan vīndaru, gan patērētāju vidū.
Šomēnes fanojam par Sicīliju, jo tā ir viena no vietām uz pasaules kartes, kur kādreiz gribētos pabūt. Sākotnēji, izdzirdot vārdu Sicīlija, tā asociējas ar mafiju, Karleones uzvārdu, pastāvīgi darbojošos vulkānu Etnu, sauli un jūru. Taču gribas ne tikai redzēt, bet arī izgaršot Sicīliju, tāpēc tieši par Sicīlijas vīniem. Tie nesa jaunus atklājumus un pat iemīlēšanos vienā vīnā, kas nāk tieši no Etnas vulkāna pakājes.
Iedvesmojusies no pēdējā vīna pasākuma, kurš bija veltīts vīna un ēdiena saderībai, un dabūjusi recepti no Larisas, gatavoju šokolādes kūku. Tā ir gaužām vienkārša ar debešķīgu rūgtās šokolādes garšu, bet reizē arī mazliet piņķerīga. Gatavoju divreiz, lai panāktu gludo brūno virsmu bez saplaisājumiem. Patīk, ka te var iztikt bez miltiem.
Ja plāno doties kādā tālu zemju braucienā un prāto, ko tādu vajadzētu paņem atceļā, tā sakot, sirdij un dvēselei, lai pārvestu tās zemes garšu noprovēt arī mājiniekiem, tad labprāt padalīšos ar mūsu pieredzi no dažādu valstu ceļojumiem. Nu tā, ķeramies klāt pie mājas barčika revīzijas!
Nekas tā netuvina Ziemassvētku sajūtu kā karstvīna un piparkūku smarža. Vairākus gadus pirms svētkiem mums ir tradīcija cept pašmāju piparkūkas, pirms tam no mīklas izveidojot dažnedažādas formas. Šogad, protams, būs topā lielu un mazu zaķu figūras (kā nekā tuvojas baltā truša gads). Bet šoreiz ne par to. Piedāvāju pagatavot desertu nu jau no izceptajām piparkūkām. Labs cienasts ciemiņiem trešā adventa svētdienā.
