Kur paēst Liepājā?

Tad nu viens raksts gardēžiem. Četras "izgaršotās" vietas Liepājā, kur baudīt maltīti vai našķoties ar saldo. Papildus tīri subjektīvs konkrētās ēdināšanas vietas vērtējums, kas cerams noderēs pilsētas apmeklētājiem.

Restorāns "Upe"

Bezpretenciozs un gaumīgi iekārtots viesnīcas “Līva” restorāns. Skandināviski pelēkbaltos toņos. Patīkami, ka var sēdēt pie liela loga un baudot ēdienu vai dzērienu rimtā atmosfērā vērot pilsētas kņadu, garām ejošus tramvajus un steidzīgus liepājniekus.

No aliem bija pieejams Lielvārdes lejamais alus, kā arī citi pudeļu ali. Ēdienkarte nav plaša, bet ēdiens garšīgs un gaumīgi servēts. Laba vieta gan brokastīm, gan pusdienām, gan vakariņām.

Restorānā "Upe" nobaudījām:

Mango glazūrā cepta mencas fileja ar zaļo zirnīšu biezeni, ceptu saldo kartupeļu gratenu un kvinoju - 8.50 EUR

Grilēta foreles fileja ar savojas kāpostiem, lēcām, ziedkāposta un avokado kremiem - 8.90 EUR

Restorāns "Piano"

Atklājām fantastiski jauku vietiņu vakariņām, turklāt ar dzīvo mūziku. Pianists spēlēja repertuāru no klasikas (Čaikovskis, Šostakovičs, Sinatra u.c.) līdz mūsdienu gabaliem (Pauls, Reiniks u.c.). Patīkama apkalpošana. Pie maizītēm klāt nāca melnā sāls (sāls ar pelniem) un sviestiņš ar dažādām garšvielām. Viena no retajām vietām, kur bija dabonams Užavas lejamais alus.

Restorānā "Piano" nobaudījām:

Pasta ar melnajām gliemenēm, samu, lasi un tīģergarnelēm 11.90 EUR

Cepta, Liepājā audzēta, sama fileja ar pastinaku biezeni un marakujas mērci 15.50 EUR

Restorāns "Bel Cibo Ristorante"

Pa dienu iegriezāmies itāļu restorānā, kur mūs sagaidīja gana runātīgs un iznesīgs viesmīlis-bārmenis vienā personā. Pēc cildinošajām atsauksmēm internetā mazliet vīlāmies interjera ziņā, kas atgādināja pagājušā gadsimta pēdējo desmitgades posmu – sintētiski galdauti, indīgi oranžs sienu krāsojums, mākslīgi ziedi un paskaļš krievu bankets pie blakus galdiņa.

Neskatoties uz plašo itāļu vīnu ēdienkarti, kā dienas vīns tika pasniegts Riesling, kas nu nebūt nav saistāms ar Itāliju. Turklāt Itālijas vīnus varēja pasūtīt tikai pudelē, bet, ja izvēlies glāzi, tad tikai Riesling (4 EUR glāze).

Atnestais deserts bija garšas ziņā gana gards, taču vizuāli ne visai baudāms. Kafija aromātiska ar baltu piena putu cepurīti. Kopējais rēķins – 18 EUR.

Kafejnīca "Boulangerie"

Vietiņa dzīves baudītājiem. Ienācām tad, kad kafejnīcas "Boulangerie" pirmajā stāvā naski rosījās brančotāji. Mēs savukārt ar veiksmīgi noskatītiem un paprāviem kūku gabaliem (smiltsērkšķu un šokolādes-banānu) devāmies pa vīteņkāpnēm uz trešo stāvu, kur bija izeja uz jumta terasīti. Paplukušu, kompaktu, blakus esošo jumtu līmenī. Tādu, kas neviļus atgādināja šaurās, bet ietilpīgās Parīzes kafejnīcas.

Netālu slējās baznīcas torņi, atskanēja zvani, un baznīcēni bariem nāca ārā pa durvīm ar pūpolu zaru buķetēm, lielām un mazām, kārtīgām un paplukušām ļaužu pūlī. Pūpolsvētdiena. Kaut kur pakrūtē iezagās tāds kā pārmetums. Gavēnis taču, bet mēs te ar savām kulinārajām izvirtībām.

Taču omu uzreiz uzlaboja skanīgie zvirbuļu čiepsti un melnās acu pogas, kas vērīgi lūkojās, kad nu kāda kūkas drupača kritīs vai arī kad mēs beidzot celsimies un iesim prom, atstājot uz šķīvjiem saldo drupaču mielastu.

Mmm, cafe latte te arī dievīga. Te varētu ilgi uzkavēties, tādā saldā dīkdienībā. Noteikti iesaku iegriezties. Hmm, pat neatceros, cik tas saldais prieks maksāja, nebija lēti, bet ir to vērts.

Dalies:
Novērtē: 5 (3)

komentāri



Ko lasa citi?