Turpinot mood board jeb noskaņas kolāžas tēmu, radās doma, iedvesma paspēlēties un ietērpt vizuālos tēlos dienas, vietas un mirkļus, kas prasa pēc … patiesuma. Antracīts izsaka cilvēka patiesumu, tur dziļi iekšienē, un reizēm, tieši acīs – ārā. „Es mīlu tevi tumsas antracītā / Un laimes lietus noraudātos logos, / Un tagad – ne ar pirmo mīlestību – /Ar pēdējo, aiz kuras nav nekā.”
Mood board jeb noskaņas kolāža ir veids, kā mākslinieki, dizaineri, interjeristi vai stilisti rada priekšstatu par gaidāmo gala produktu, darbu vai izskatu. Veidojot noskaņas kolāžu, galvenais jautājums – kam tur ir jābūt un kam nav. Šoreiz noskaņas kolāža vasaras mājai pie jūras.
Mežģīnes, kas raksturīgas D&G, bet šoreiz ne liktenīgi melnās un brīvi krītošās, bet gaisīgi baltās un vintage baltās. Ziedu raksti, jo puķaināk, jo labāk. Kā arī kaut kas no puķu bērnu laikiem.
Visi pasaules mediji apspriež rītdienas (19.marta) pilnmēness vai super-pilnmēness tēmu, kas satrauc prātus ar eventuālām gaidāmajām dabas kataklizmām. Mēness pietuvosies Zemei 356 500 km attālumā. Gribu paskatīties uz to visu caur optimisma prizmu un zināmu dabas un kosmosa cikliskumu, kas ir neizbēgams un var nest pārmaiņas. Piedāvāju pilnmēness tēmu fotomākslinieku skatījumā.
Nav nekas jauns, bet man patīk. Dolce & Gabbana modes nama 2010.gada pavasara kolekcija, kuras koncepcija balstās uz stereotipizētiem priekšstatiem par itāļu nama māti. Tradicionāli melnais satīns un mežģīnes, dažādi tamborējumi, vintage rožu raksts ... Atgādina itāļu filmas ar Monikas Beluči varonēm.
Fantasmagorija vairākās epizodēs. „Tu sapņoji būt brīva es tevi turpinu Neko es nevēlos tik tevi mīlēt Spēj negaiss piepildīt ieleju Zivs piepilda upi Es radīju tevi pēc savas vientulības mēra Veselu pasauli kur paslēpties.” Un tad viņš lēnām paliecās mazliet uz priekšu, un viņu lūpas saskārās ilgā un kaislīgā skūpstā, tā kaut kā ...
Tā droši var teikt par sievieti, kas tērpusies dizaineres Mari Cruz kleitā no jaunās 2009. – 2010.gada kolekcijas. Mani fascinēja drošie un košie krāsu salikumi, kas gan izaicina, gan harmonizē viens ar otru, gan nepārprotami uzrunā un pievērš uzmanību. Turklāt tērpi pasniegti noskaņu papildinošā vidē – dabīga tumškoka interjers, senatnīga glezna apzeltītā rāmī, baznīcas priekštelpa ar svecītēm, arābiskas raibas flīzes uz sienas, kas Spānijā un Portugālē nav retums, skats uz Seviljas vecpilsētu u.tml.
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mūsdienās vīrieši tik vāri palikuši, nevienam nav dūšas sievieti pie vietas nolikt un vienkārši „savākt” ar savu pašpārliecinātību, gudrību, nelokāmību un vienkārši vīrišķību, – Monta nodomāja un pajautāja: - Kurp iesim? – bet uzreiz pieķēra sevi pie domas – Noteiktība.
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mēs visi esam ceļinieki, neatkarīgi no tā, kāds galapunkts ir norādīts braukšanas biļetē. Kā mēs izvēlamies kurp doties un kā sastapt īsto ceļabiedru? Dažreiz vienkārši atliek tikai noskatīties, kā vilciens aiziet. Varbūt tas nemaz nebija mans vilciens?
Fantasmagorija vairākās epizodēs. Mums patīk spēlēt spēles. Pieklājības, pozitīvisma un vieduma maska dažbrīd ir visdārgākā, kas vien var būt. Pat vārdiski piekrītot atklātībai, mēs paliekam savās maskās. Kurš gan cits mani atmaskos, ja ne es pats sevi? Vai klubiņa dalībnieki riskēs uzspēlēt spēli bez maskām?
